Te kahu huruhuru o Hawai'i tukua ki a Kāpene Kuki 

`ahu `ula (Feathered cloak) 1700s, Maker unknown, Hawaii. Gift of Lord St Oswald, 1912. Te Papa
`ahu `ula (Feathered cloak) 1700s, Maker unknown, Hawaii. Gift of Lord St Oswald, 1912. Te Papa

Curriculum links

Te tino wāhi ako

Tikanga ā-Iwi

Ka noho i raro i ēhea whenu?

  • Te Wāhi me te Horopaki

  • Te Ahurea me ngā Taonga Tuku Iho

Ngā tino pūkenga

Ngā Pūkenga Whitiwhiti Whakaaro, ngā Pūkenga Mōhiohio, ngā Pūkenga Pāpori, Pāheko hoki

Ngā reanga

1-8

Ngā tau

1-13

E tautoko ana i ēhea kaupapa ako?

  • Te Pāpori o Te Moana-nui-a-Kiwa, o mua, o nāianei hoki
  • Ngā Hangarau Hou
  • Ngā Whakahoutanga me ngā Tenenga

Ki runga ano

E hia te roa o tēnei mahi?

Me whakarite te 15-20 meneti

Ka kimihia ki hea?

  • Te Papa tuawhā I muri I te whakaaturanga e pā ana ki Te Tiriti O Waitangi, ko Ngā Tohu Kotahitanga.

  • Kua ngaro koe? Me pātai ki tētahi Kaimanaaki Manuhiri.

He aha te take me heri au i taku akomanga ki tēnei taonga?

  • Ka uru noa mai te karaihe katoa ki te taha, ki raro hoki i tēnei taonga.
  • He taonga onge tēnei, he taonga ātaahua nō ngā kohinga, ka taea te tirotiro e te tangata.

He aha ngā mahi kei konei?

  • Titiro ki te kākahu, whakamahia hei take kōrero.
  • Matapakitia ngā whāinga take o tēnei kākahu ki te tangata.
  • Matapakihia te mahi manaaki i ngā taonga o ngā kohinga i ngā whare pupuri taonga.

Me aha taku mōhio ki tēnei taonga?

  • Nō te 26 o Hānuere 1779 i te whanga o Kealakekua, nā te ariki nei, nā Kalani‘ōpu‘u, rangatira nui o Hawai’i, i unu tēnei kākahu, ka korowaitia ki ngā pakihiwi o Kāpene Hēmi Kuki. Ka pōtaetia hoki a Kuki e Kalani‘ōpu‘u ki tētahi pōtae huruhuru e kīia nei he mahiole. Nui atu ngā kākahu huruhuru i whakatakotoria ai ki ōna waewae. He tino tohu whakarangatira ēnei i a Kuki.
  • Engari e toru wiki i muri mai ka patua a Kāpene Kuki i te whanga o Kealakekua, ā, mate rawa.
  • Ko te hunga i āhei te mau i ēnei momo kākahu me ēnei momo pōtae ko ngā tino rangatira anake. I āta mōhio anō te iwi o Hawai’i he tino tangata a Kuki, ā, i pēnei rātou koia anō te whakaahuatanga mai o Lono, tētahi o ō rātou tino atua.
  • E toru tekau ngā kākahu me ngā korowai o Hawai’i i whakahokia mai ki Ingarangi i te haerenga tuatoru a Kuki.
  • Whakamahia ai ngā kākahu me ngā pōtae hei tohu mō te uri ariki e te iwi o Hawai’i, ā, whakamahia ai hoki hei kaupare i te kino – i kaha anō ēnei kākahu ki te karo i ngā whiu o ngā rākau Hawaiiana o aua wā.
  • I āta tuia mārire ngā wāhanga muka maha hei hanga i te kaupapa, ka whakapiria atu he kāpuinga huruhuru ki runga. I te tuinga o ngā kākahu nei, ka tākina tō rātou whakapapa, arā, ngā ingoa o ngā tūpuna nāna ēnei momo kākahu i mau, kia tuia mai ngā kōrero o nehe ki roto.
  • Mahia ai te anga o te mahiole ki ngā aka-rangi o te ‘ie’ie. Ka whakapiri he kupenga muka nō te olonā ki te anga, rite tonu ki te kākahu, ā, ka whakapiria he kāpuinga huruhuru ki te kupenga.
  • E whakaarotia ana ko ngā huruhuru kōwhai nei i takea mai i ngā manu e kīia nei he ‘o’o, me te mamo. Ko ngā huruhuru whero nō te manu rongonui nei o Hawai’i, te ‘i’iwi. E 20,000 ngā manu hei mahi i te kākahu kotahi nei.
  • Hei waitohu te tauira mō te tuarā, mō ngā parirau me te whiore o te manu whawhai, ko te pōtae hei waitohu i te upoko o te manu whawhai.
  • I muri i te whakahokinga o ēnei kākahu ki Ingarangi, ka hokona e Tā Ashton Lever mō tōna ake whare pupuri taonga. Ka hokona atu ki Thomas Atkinson i te tau 1806. I muri ka hokona e William Bullock i Rānana, ka hokona anō i te tau 1819 ki a Charles Winn. I te tau 1912, nā te mokopuna a Charles Winn, nā Lord St Oswald, i takoha tōna kohinga katoa ki Aotearoa. Mai i taua wā ko te kākahu me te pōtae i noho i te kohinga o Aotearoa.
  • Tiakina ai ēnei taonga i te pāmahana 280C, me te haumākū 52 ōrau, kia kore ai e pirau haere. Tiakina ai i te rūma kāre e whitingia e te rā, i raro hoki i te karaihe, kei pā mai te ringa tangata.

Ki runga ano

Ētahi kaupapa hei matapakinga pea

  • Pēhea te roa mō te mahi i tētahi kākahu pēnei? Pēhea te roa mō te hopu i te 20,000 manu me te hutihuti i ngā huruhuru? Pēhea te roa mō te tuitui i ngā huruhuru ki te anga? (He tino roa pea te hanganga i te kākahu nei, me āta mahi mārire hoki, arā, he mahi tohunga.)
  • Mehemea i taea e koe te mahi kākahu tino mana nui, kua mahia ki te aha? Ki a koe, ko wai ka āhei te mau i tō kākahu? Mehemea me tuku koe i taua kākahu ki tētahi tangata, ko wai hoki taua tangata, he aha ai?
  • Me uru mai ngā tikanga me ngā hangarau o ēnei rā hei whakapoto i te hanganga, arā, me waiho pea ngā tikanga tawhito ki tahaki?
  • Ki a koe, me whakahoki ngā kākahu pēnei ki Hawai’i e ngā whare pupuri taonga?
  • Ki a koe e tika ana ngā tikanga tiaki i ēnei taonga puiaki? Ki a koe, e tika ana kia āhei tātou te kuhu i tēnei kākahu me tēnei pōtae?

Ngā kōrero kīnaki

He taonga whai pānga

  • Te waka Teremoe i Te Awa Tupua. The Whanganui Iwi Exhibitioni te Papa 4. He tauira tēnei o te auaha o te whakamahi i ngā rauemi o te taiao.
  • Ko te Pisupo lua afe (Corned beef 2000) i Mana Pasifika i te Papa 4. He tino taonga tēnei nō te Moana-nui-a-Kiwa, he mea hanga nā Michel Tuffery. He tauira anō tēnei o te auaha o te whakamahi i ngā rauemi o te taiao.

Ki runga ano